Treniņnometne Čehijā

Līdz ar pavasara skolēnu brīvlaika sākšanos, mūsu mazā vieglatlētu delegācija- Nikola Djubina, Mārcis Adamovičš, Rasa Saulīte, Lauris Šmeiksts, Sandis Rudzāts, Māris Ceplis, kā arī treneris Edgars Vaivods- devās ceļā uz relatīvi tikpat nelielo pilsētiņu Čehijas ziemeļos- “Jablonec nad Nisou’’. Visi bijām noskaņoti nopietnam darbam, cerībās, ka tas atmaksāsies vērā ņemamos rezultātos gaidāmajā vasaras sacensību  sezonā.

Pusotru dienu vēlāk, pārcietuši garo ceļu, bijām ieradušies pavasarī. Temperatūra bija saulaini +12 grādi. Jau pirmajā pēcpusdienā, iekārtojušies viesnīcas numuriņos, devāmies pirmajā skrēienā pa Jabloņecas ielām. Augstuma starpības bija jūtamas diezgan spilgti-  uzskriešana “kalniņā”, uz kura atrodas manēža, lika sevi atcerēties ar piedzītiem ikriem, galvā dunošu pulsu un aizkritušām ausīm. Pirmais treniņš bija paveikts, dienas kārtība izrunāta, un smagais darbs varēja sākties.

Katru rītu, vēl pirms brokastīm, izlocījām kājas 3 kilometru skrējienā cauri pilsētai. Treneris Edgars vēlējās, lai iegaumējam maršrutu un pierādām savu spēju neapmaldīties pilsētas šaurajās ieliņās, tāpēc katru rītu tika neformāli nozīmēts tempa turētājs. Pēc skriešanas izvingrojāmies tuvējā parkā un devāmies brokastot. 10:00 iesākām pirmo dienas treniņu. Manēža bija aprīkota ar visu, kas vajadzīgs. Lielākais pārsteigums bija 300 metru skrejceliņš. Gargabalnieki un sprinteri lielākoties darbojās atsevišķās grupās. Uzdevumi katrai dienai bija daudzveidīgi- kāpinājumi, tempa skrējieni, spēka vingrinājumi, dažādi lecieni utt. Neizpalika arī nelielas traumas, bet tās, atbilstoši apstrādātas, ievērojami netraucēja treniņu procesam, tikai spieda audzināt raksturu. Dažas dienas pēc šīm nodarbībām skats bija nedaudz amizants- sportisti diezgan drūmi un pieklibojot devās atpakaļ uz viesnīcu. Paēduši pusdienas, pēc pāris stundu atpūtas, 16:00 sākām otro treniņu, ko parasti gaidījām ar lielāku prieku, jo tajā bija iespēja paskriet pa kājām patīkamajiem meža celiņiem un ieelpot svaigu gaisu parkā ap Mšeno ezeru. Vakarpusē par darbu atalgoja bagātīgās vakariņas. Laiku līdz gulētiešanai pavadījām izmasējot un ārstējot piedzītos muskuļus, kā arī sarunājoties un čalojot pie dažādām kāršu spēlēm,kas bija ļoti gaidīta dienas daļa. Sākotnēji siltie laika apstākļi pēdējās dienās vairs nebija tik lutinoši, un mājās devāmies cauri elpu aizraujošajai, sniegotajai viduskalnei.

Ļoti novērtējam Preiļu novada bērnu un jauniešu sporta skolas doto iespēju doties uz šo nometni. Ieguvām milzu motivāciju turpmākajiem treniņiem un jauniem personīgajiem rekordiem.

Rasa Saulīte.